Meža zāģēšanas padomi – kā un kad labāk zāģēt!

Kad labāk zāģēt mežu? Noteikti šis jautājums ir nodarbinājis ne vienu vien prātu. Mežs – tā ir vērtība un ir cilvēku grupas, kas labprāt mežu izzāģē paši, bet vairāk tomēr ir tādu, kas, novērtējot savu īpašumu, uzzinot meža vērtību, pārdod to pat par ļoti augstu cenu, šo meža slogu no saviem pleciem noveļot. Ja pirmajā brīdī kādam var šķist, ka mežs nav nedz vērtīgs, nedz spēcīgs un ar krūmiem pilns, tad labāk nestrēbt karstu, jo vēlāk var izrādīties, ka krūmu vērtība var būt pat 30 000 EUR vērta. Tiesa, pārdodot savu mežu vai cirsmu, pirms tajā gaudo zāģi, ir jānodrošinās ar meža inventarizācijas datiem, visiem nepieciešamajiem papīriem, lai nenestu nekādu tālāko atbildību par īpašumu un, protams, lai īpašums varētu tikt izzāģēts.

Lai pie meža vai cirsmas pārdošanas uzzinātu, cik vērtīgs ir Jūsu mežs, nāksies izmantot mežsaimniecības pakalpojumus kā, piemēram, meža inventarizācija un meža dastošana. Noteikti intensīvi lūkojaties pēc tiem pakalpojuma sniedzējiem, kas mežsaimniecības jomā darbojas jau vairāk kā 10 gadus un ir ar pieredzes bagātiem mežsaimniecības jomas speciālistiem, jo daudzu gadu pieredze ir svarīgs kritērijs, kuras laikā kompānija ir jau pilnveidojusi darba tehniku, procesus un struktūru tā, lai izslēgtu kļūdas un neprecizitātes attiecīgajā darba vidē. Tomēr pirms izzāģējamās cirsmas pārdošanas, ir jāievāc iespējami daudz informācijas par izraudzīto uzņēmumu, tā darbības plašumiem, godīgumu, kvalitāti, darbības ilgumu, kā arī informāciju par esošo klientu atsauksmēm – tā nudien ir labākā uzņēmuma reklāma. Lai mežu cirstu, meža inventarizācija ir priekšnoteikums, lai tas vispār varētu tikt izzāģēts. Respektīvi – tas kalpo kā apliecinājums, ka mežu drīkst zāģēt. Ar meža inventarizāciju uzzināsiet par savā mežā esošajiem infrastruktūras objektiem (laucēm, purviem, klajumiem utt.), koku sugām, cik lielos apjomos ir koksne, kādi ir augšanas apstākļi un cik koku ir iegūstami no cirsmas,  meža inventarizāciju un tās datus ir jāiesniedz Valsts meža dienestā. Ja meža inventarizācija ir bijusi veikta jau ļoti sen, būtu ieteicams to veikt atkārtoti. Jebkuram meža īpašniekam savā īpašumā ir jānodrošina pirmreizējā meža inventarizācija, un vismaz reizi 20 gados atkārtoti jāveic īpašumā atkārtotā meža inventarizācija, jo ar gadiem kā cilvēks, tā arī mežs mainās.

Pie cirsmas pārdošanas, sastādot meža apsaimniekošanas plānu, ir jābūt pa jaunu nodastotam mežam, uzmērot visus kokus, lai iegūtu maksimāli precīzus datus. Ja cirsmas platību nav iespējams uzmērīt (vējgāzes, vējlauzes, snieglauzes koku dēļ), cirsmas norobežojošos augošos kokus iezīmē ar krāsu, izcirsto platību uzmēra, sagatavo skici pēc cirsmas izstrādes un skici pievieno pārskatam. Cirsmas krāju novērtē ar speciālas datorprogrammas palīdzību, pievienojot klāt informāciju par cenām, tādejādi īpašnieks uzzina aptuveno meža vērtību. Jo koptāks ir mežs, jo ienesīgāks tas būs kā pie pārdošanas, tā izzāģēšanas. Jo vairāk vietas, saules un gaismas būs kokam, jo spēcīgāks un vērtīgāks tas augs. Ir pierādījies, ka regulāri koptā mežā koksne spēj izaugt pat līdz 3 reizēm vairāk. Pie cirsmas pārdošanas tiek sagatavota cirsma, tiek iezīmetas robežas dabā, tiek aizpildīts ciršanas atļaujas pieteikums, kuru iesniedz Valsts meža dienesta struktūrvienībā, apliecinājumu izsniedz mēneša laikā no iesnieguma reģistrēšanas Valsts meža dienestā, pēc tam tiek sagatavots pirkuma–pārdošanas līgums ar Jūsu izvēlēto cirsmas pircēju.

Pēc rūpīgas cirsmas stāvokļa apsekošanas, varēs noteikt, kādi ir ciršanas kritēriji. Kokus var cirst galvenajā, kopšanas, rekonstruktīvajā, sanitārajā, atmežošanas, ainavu un citās cirtēs. Protams, pie koku izciršanas ir svarīgi zināt un noteikt galvenās cirtes vecumu (gados), kad konkrētajā īpašumā var izcirst kokus, piemēram, pirmās un augstākās bonitātes cirtē ozolus var cirst, kad tie ir sasnieguši ievērīgu vecumu – 101 gadu. Egli, osi, gobu var cirst, kad tie sasnieguši 81 gada vecuma robežu, kamēr otrajā un zemakajā bonitātē – ozolu un lapegli var cirst, kad tas ir sasniedzis vien 121 gadu. Īsāk sakot – mežu ir atļauts nocirst tad, ja koki ir pietiekami veci vai pietiekami resni, ņemot vērā Meža likumus un noteikumus. Cērtot kokus krājas kopšanas cirtēs, ir iespējams gūt pirmos ienākumus no apaļkoku sortimentu realizācijas. Pirmajā krājas kopšanas cirtē iegūst pārsvarā tievo dimensiju koksni – malku un papīrmalku, vecākā krājā jau var iegūt sīkbaļķus, baļķus un finierklučus. Labvēlīgākais laiks koku ciršanai ir ziemā, kamēr cirsmas var iegādāties visu cauru gadu! Cērtot kokus – viszemākās cenas zāģbaļķiem ir pavasarī, kā arī vasarā. Vasara ir labākais laiks, lai cirsmu mierīgi novērtētu un sagatavotu. Daudzviet Latvijā no 1. aprīļa līdz 1. augustam spēkā ir sezonas liegums. Tas nozīmē, ka aizliegts cirst kokus, lai netraucētu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanai. Šādā zonā, kura ir noteikta ar sezonas liegumu, ir aizliegts arī atrasties, izņemot gadījumus, ja vieta tiek apsaimniekota, uzraudzīta vai arī – ja notiek glābšanas, aizsardzības vai zinātniska rakstura darbi. Cenu svārtība kokam ir saistīta ar sezonalitāti, dabas stihijām, dabu, tomēr kokmateriālu cenas ir visai stabilas – nepakļaujoties izteiktām cenu svārstībām. Ar septembri un oktobri cenas parasti sāk celties, bet augstāko punktu sāk sasniegt novembrī. Vislabākais laiks koku sagatavošanai / cirsmas zāģēšanai, kā arī cenu ziņā, vis-visaugstākais punkts ir no decembra līdz februārim, jo koks pēc nozāģēšanas mazāk “strādā”, vēl dus ziemas miegā –  līdz ar to kokā necirkulē sula, kas ir kritērijs, ka koks ātrāk žūs, bet arī lēnāk bojāsies. Mežu retināt, lai nocirstās atvases neataugtu, ieteicams februāra beigās, kā arī aprīlī, jūnijā un jūlijā.

Gemini IT’” ir vieta, kur satiekas pieredzes bagāti savas jomas speciālisti ar jaunākās paaudzes mežsaimniecības tehnoloģijām, kopā radot vienotas vērtības, sniedzot klientiem labāko piedāvājuma klāstu, uzņemoties rūpes par klientu vēlmēm un vajadzībām.

Sekojiet Mums: